Cik daudz zivju mēs drīkstam nozvejot?
Lai nodrošinātu resursu saglabāšanu nākotnei, ES ar zinātnieku palīdzību ik gadu lemj, cik daudz zivju drīkst nozvejot.
Jo vairāk zivju ir jūrā, jo vairāk mūsu zvejnieki drīkst tās nozvejot. Taču, zivju krājumiem samazinoties, mums ir jāsamazina zvejniecības radītais spiediens, lai zivju krājumi varētu atjaunoties.
Labā ziņa ir tā, ka šī pieeja patiesi darbojas!
Viena un tā pati zivju suga var būt plaši sastopama vienā jūras baseinā un būt pakļauta lielam spiedienam citur. Tādēļ mums savas zvejas darbības ir attiecīgi jāpielāgo katru gadu.
Eiropas akvakultūras potenciāls
ES ir 447 miljoni iedzīvotāju. Zivju un jūras velšu piegādes jomā nevaram paļauties tikai uz savvaļā nozvejoto apjomu. Jūrā gluži vienkārši nav pietiekami daudz zivju! Tādēļ mums ir vajadzīga arī akvakultūra – zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu un aļģu audzēšana.
ES atbalsta ilgtspējīgas akvakultūras praksi.
ES akvakultūras galvenie produkti ir gliemenes, laši, jūraskarūsas, varavīksnes foreles, jūrasasari, austeres un karpas.
Akvakultūra sniedz arī citus ieguvumus. Ar to iespējams nodarboties piekrastē un arī iekšzemē, tādēļ jums vienmēr ir pieejamas svaigas un veselīgas vietējās izcelsmes zivis un jūras veltes. Tā var arī nodrošināt darbvietas.
Labums mūsu veselībai un videi
Zivis, gliemji, vēžveidīgie, adatādaiņi un aļģes ir labs olbaltumvielu avots. Tie nāk par labu arī videi.
Noteikti ilgtspējīgas akvakultūras veidi palīdz saglabāt ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.
Gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi ir īsteni vides varoņi: tie attīra ūdeni, var palīdzēt mazināt krasta eroziju un var arī palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām. Saražojot 1 kg gliemeņu, tiek emitēti tikai 200 g CO2 salīdzinājumā ar 34 kg CO2, kas rodas, saražojot 1 kg liellopu gaļas!
Aļģes ir viens no visveselīgākajiem produktiem neatkarīgi no tā, vai tās tiek vāktas savvaļā, vai arī audzētas!
Tajās ir maz tauku un daudz šķiedrvielu, mikroelementu un bioaktīvu savienojumu, un tās noteikti nāk par labu arī videi!
Tām nav vajadzīga zeme, mēslošanas līdzekļi vai saldūdens. Tās palīdz atjaunot jūras vidi, samazinot eitrofikāciju izraisošo barības vielu daudzumu. Un tā vietā, lai emitētu CO2, aļģes uztver oglekli (tas izraisa paskābināšanos) un ražo skābekli.
Tādēļ ES mudina audzēt un vākt aļģes.
Kulinārijas ieteikums: aļģes var izmantot kā galveno sastāvdaļu, kā piedevas vai vienkārši iejaukt salātos. Varat pat pievienot aļģes zupām kā garšvielas.
Plašāka informācija
Kopējā zivsaimniecības politika – noteikumu kopums Eiropas zvejas flotes ilgtspējīgai pārvaldībai un zivju krājumu saglabāšanai
Brošūra par ES akvakultūras nozari – pamatnostādnes ilgtspējas panākšanai
ES iniciatīva aļģu potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai