1) Pērciet sezonas produktus!
Jūras produktu gadījumā sezona ir tajos mēnešos, kad zivju vai citu attiecīgo produktu ir visvairāk.
Katrai sugai un zvejas vietai sezona var būt citā laikā, tāpēc, pirms ko pērkat, noskaidrojiet, kad vietējo produktu sezona ir reģionā, kur dzīvojat!
2) Lielāks ir labāks
Lielāka zivs ir labāka zivs.
ES un valstu normas prasa ievērot stingrus standartus, kas izveidoti, lai neļautu tirgot par minimālo izmēru mazākas zivis.
Pērciet tikai tādas zivis, kas ir paspējušas izaugt pietiekami lielas!
Piemēram, Ziemeļjūrā nozvejotas jūras zeltplekstes minimālais izmērs ir 27 cm.
3) Izvēlieties retāk pirkto un biežāk sastopamo!
Izmēģiniet ko jaunu!
Pircēji ES visbiežāk izvēlas tunci, lasi un mencu.
Tomēr arī daudzas citas zivis ir tikpat labas un dažkārt lētākas. Izvēloties retāk pirktas sugas un zinot, kas ir pieejams, jūs varat palīdzēt mazināt ietekmi uz zivju krājumiem.
Kāpēc gan nenogaršot kādu no invazīvo sugu zivīm? Piemēram, Vidusjūrā invazīvas sugas ir spārnzivs un zilais krabis. Tas varētu kļūt par garšīgu vietējās biodaudzveidības aizsardzības risinājumu.
Ne visi zivju krājumi ir labā stāvoklī. Daži var būt pat ļoti stipri noslogoti. Izvēloties zivis no veselīga krājuma, jūs izdarāt lielisku izvēli par labu mūsu planētai!
4) Svaigs vai saldēts: pieprasiet ES standarta kvalitāti!
Meklējiet ES kvalitātes standarta produktus: lai zivis un jūras produkti varētu nonākt ES tirgū, tiem jāatbilst ļoti stingriem standartiem. Spēkā ir kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi, kas prasa, lai nozvejas atbilstu minētajiem standartiem, sākot no zivju izmēra un beidzot ar izsekojamību – zivīm jābūt izsekojamām no loma izkraušanas vietas līdz mazumtirdzniecības punktam.
Arī pārredzamība ir ļoti liela. Daudz informācijas atrodams uz svaigu vai saldētu zivju un jūras produktu iepakojuma. Izlasiet, kas uz tā rakstīts, un jūs daudz vairāk zināsiet par to, kas ir uz jūsu šķīvja!
5) Lasiet, kas rakstīts uz iepakojuma!
Eiropas Savienībā zivīm un jūras veltēm līdzi nāk daudz informācijas. Kādēļ? Tādēļ, lai uzlabotu pārredzamību un palīdzētu patērētājiem izdarīt pārdomātu izvēli.
Zvejas un akvakultūras produktu marķējumā jānorāda:
- zivju komerciālais un zinātniskais nosaukums;
- ieguves metode. Piemēram, par zivīm jānorāda, vai tās ir nozvejotas jūrā, saldūdenī vai nāk no audzētavas;
- nozvejas vai audzēšanas vieta. Jūrā nozvejotu zivju marķējumā ir kods, kas precizē nozvejas apgabalu. Vai paskaidrot uzskatāmāk? Te būs karte!
- ar kādiem zvejas rīkiem zivis nozvejotas. Zvejas rīku veids ir ļoti svarīgs, lai izvērtētu zvejošanas ietekmi uz jūras ekosistēmu. Selektīvi zvejas rīki palīdz zvejot tikai vēlamās sugas un izmēra zivis, bet tas savukārt palīdz novērst piezvejas (jūras dzīvnieku un putnu netīšu sagūstīšanu);
- vai produkts ir (bijis) atkausēts;
- termiņš “ieteicams līdz..”/“izlietot līdz..”. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka patērējat nekaitīgu pārtiku.
Uz fasētiem un apstrādātiem produktiem attiecas īpaši noteikumi. Ieskatieties mūsu kabatas ceļvedī, un jūs kļūsiet par īstu marķējuma lasīšanas speciālistu!
Kvalitātes zīmes
Lai gan vienota, zivīm un jūras produktiem domāta ES kvalitātes marķējuma nav, uz dažiem akvakultūras produktiem ir ES bioloģiskās ražošanas logotips. Tas nozīmē, ka produkts atbilst stingrām ražošanas prasībām par dzīvnieku labturību, ūdens kvalitāti un barības ilgtspējīgumu.